piektdiena, 2012. gada 14. septembris
TROPSUNA
Jāzeps šeit gan jau būtu uzrakstījis stāstu, bet man nav tādas prasmes. Vienīgais varu pateikt, ka bijām vienu dienu Jūrmalā un šeit var redzēt video:
otrdiena, 2012. gada 28. augusts
Kādēļ lai gan man nepadalītos ar kaut ko ļoti vecu, piemēram?
Kādēļ ne, draugi?
Kādēļ jā?
Kādēļ vispār es esmu? Kādēļ man jābūt?
Kas ir vainīgs pie tā, ka esmu, jeb kam man ir jāuzraksta pateicības vēstule?
Cik daudz?
Cik daudz?
Cik daudz ir skumjas manī.
Un kur ir tās skumjas, par kurām es runāju? Kur viņas ir? Parādiet man ar pirkstu. Parādies, skumja!
Parādies, laime!
Vai šie vārdi jums kaut ko izsaka?
Es uzdevu sev ilgi šos jautājumus, līdz es satiku kādu vecu un ļoti viedu vīru, kurš man teica angliski: "Velvet pouch and willow tree chants"
Kopš tā laika esmu kļuvis neatgriezeniski savādāks.
Un erotika man arī sākusi patikt.
Paldies.
sestdiena, 2012. gada 28. jūlijs
Update
YO! Esmu atpakaļ uz pāris dienām poligonā jo paķēru kaut kādu vīrusu. Vel mazliet dolbek galva, bet ir ok. Ielikšu pāris bildes, jo ārā iziet nav iespējams, ja nu vienīgi iet papeldēt.
Beidzot ir spots, kur aizejot vienmēr var kādu satikt un iesildīties.
Šādi izskatījās sākumā:
Bet pēc tam -
Fricek zāģē zarus un rāda ka viss chill
Fonofestā pāris skeiteri ārdijās, bij smiekligi.
Trojā tagad ir citas konstrukcijas. Minirampa man likās tāda dīvaina, slidena. Ir interesanti, tikai asfalts un suta gan nav mainījušies.
Kādu laiku atpakaļ plosījās vētra, uzķēru zibeni un skaistus mākoņus. Šādi izskatās no mana dzīvokļa ādažos, tikai laikam nevar redzēt upīti, uz kuru iešu pelst, kad pabeigšu.
Itkā nākamnedēļ plānoju braukt uz helsinkiem paskeitot, tikai vēl īsti nav skaidrs ar ko un kā, tad redzēs. Lai kaut kur aizbrauktu, vajag 7ls, tāpēc pārdodu šitos īsu laiku skeitotos 52mm pig wheelus pa 7ls (very hard wheels)
Peace!
svētdiena, 2012. gada 1. jūlijs
Streets of Fire
Tikko saņēmu vēl vienu mistisku un patīkamu vēstuli.
From: Re: Red Roses Commitee
MON 1:34 AM
////////////////
Hello Every1.
I am pleased to hear such appartune-ties, that unaware of siluethe and charmed red rose.
This is Choried Dofos,
Hello there.
To beging, to tirednessness, to offshore quality - a redumo a la Foerte Piano in aquise melodies - here is new film; film of fires, streets, rids, gids, and many more.
It was made of springers of early, and summerthymes of early.
In cast:
Mikui;
Jazz;
Krist;
Ehmild;
Avangard (arma);
And
Matee
For full spectur avaible also.
For full spectur recomended, anywhey.
Come and leeward.
Yours,
C.D.
http://youtu.be/nxr16Z6sIew
////////////
Recieved: Yes
Packed: Full
Expenses: Dodo
June 2012
otrdiena, 2012. gada 12. jūnijs
draza
Yo, tikko atnācu no autoskolas teorijas eksāmena, nenoliku, pox. Rīt braucu atpakaļ pie omes lai varētu atkal skeitot daudz un skeitot trojā, kā vecajos labajos laikos un atpūsties no interneta. Pie omes es varu tikai fanot līdzi futbola čempionātam un ēst kotletes.
Nākamnedēļ ,cerams, iesim ar Mikusu filmēt, viņs pats jau so to ir uzbombijis.
Tagad jānoskatās viģiki:
Kurpju pārdevējs Als Bandijs:
Vēl nezinu ko visu vasaru darīt, gribētos kaut kur aizbraukt, piemēram uz Helsinkiem, bet nevienam nav laika un naudas, varbūt pēkšņi pavērsies kaut kas interesants.
Gribēju vēl pateikt, ka clockwise tagad var nopirkt arī trekus un visu pārējo, jo nesen esot bijis pievedums, iesaku tur tērēt čunāru un atbalstīt true skeitshop yo, lai uzceļas īsts veikals arī telpās. - http://www.clockwise.lv/
Nobeigumā bilde ar Mike Carroll
P.S. Rīt jāiet skatīties DC video pirmizrāde uz vef skatepark!
Nākamnedēļ ,cerams, iesim ar Mikusu filmēt, viņs pats jau so to ir uzbombijis.
Tagad jānoskatās viģiki:
Kurpju pārdevējs Als Bandijs:
Vēl nezinu ko visu vasaru darīt, gribētos kaut kur aizbraukt, piemēram uz Helsinkiem, bet nevienam nav laika un naudas, varbūt pēkšņi pavērsies kaut kas interesants.
Gribēju vēl pateikt, ka clockwise tagad var nopirkt arī trekus un visu pārējo, jo nesen esot bijis pievedums, iesaku tur tērēt čunāru un atbalstīt true skeitshop yo, lai uzceļas īsts veikals arī telpās. - http://www.clockwise.lv/
Nobeigumā bilde ar Mike Carroll
P.S. Rīt jāiet skatīties DC video pirmizrāde uz vef skatepark!
pirmdiena, 2012. gada 28. maijs
pirmdiena, 2012. gada 14. maijs
NEW BLOG
Sveika klase, vēlos pastāstit par saviem nesenajiem piedzīvojumiem, ielikt kādu video, lai jūs varētu pasēdet vel pie datora nevis iet skeitot. Esmu ticis pie jaunas nokias, domāju vasarā safilmet visadus purnus, tad samontet, lai interesanti skatities un ielikt šeit. Rekur var redzēt ka rudzitis ieskeito kalpaku, kā neviens to nav darījis (iespejams kļūdos).
Vel sanāca kādu laiku atpakaļ pabūt Saldū. Parks sastāv tikai no quaterpaipiem un vienas loti labi ieskeitojamas konstrukcijas, kādu nekad nebiju skeitojis. Vel aizmugurē bija paris zemu ledzinu un diy banks. Interesanti likās arī tas, ka parkā bija diy rampa, itka vinju tur nebutu jau pietiekoši. Saci bija forsi, bet es protams pat finala laikam netiku, ka parasti tas notiek. Bet paskeitot bija jautri. Uzspēlējām garu SKATE pa diezgan patikamu benku un sāka līt lietus, tapec ari finals nenotika (mani tas daudz tapat neietekmeja) un aizbraucam skeitot Saldus pastaisito indooru. Tur aizgaja baigais sešens, normali pakatājām. Naktī arī bija ļoti jautri - kopumā afigenna pavadīts laiks, ceru tur aizbraukt atkal. Seit vanadzins ar milzigu kikflipu ara no rampas:
Taa nu man gājis. Tagad sanāk mācīties, vēl pēdējās 2 nedēļas jāpamācās un tad skateskateskate. Esmu arī sācis iet autoskolā. Domāju, ka nebraukšu ar mašīnu vēl vairākus gadus, bet apkārtējie pierunāja, ka kamēr laiks, lai nolieku, ja vajadzēs apliecibas, tad būs. Ja es tagad nemeginatu nolikt, tad laikam nekad vairs neliktu. Vispar man jau baigi besi tur iet.
Sincerely,
Bondarek
Vel sanāca kādu laiku atpakaļ pabūt Saldū. Parks sastāv tikai no quaterpaipiem un vienas loti labi ieskeitojamas konstrukcijas, kādu nekad nebiju skeitojis. Vel aizmugurē bija paris zemu ledzinu un diy banks. Interesanti likās arī tas, ka parkā bija diy rampa, itka vinju tur nebutu jau pietiekoši. Saci bija forsi, bet es protams pat finala laikam netiku, ka parasti tas notiek. Bet paskeitot bija jautri. Uzspēlējām garu SKATE pa diezgan patikamu benku un sāka līt lietus, tapec ari finals nenotika (mani tas daudz tapat neietekmeja) un aizbraucam skeitot Saldus pastaisito indooru. Tur aizgaja baigais sešens, normali pakatājām. Naktī arī bija ļoti jautri - kopumā afigenna pavadīts laiks, ceru tur aizbraukt atkal. Seit vanadzins ar milzigu kikflipu ara no rampas:
Taa nu man gājis. Tagad sanāk mācīties, vēl pēdējās 2 nedēļas jāpamācās un tad skateskateskate. Esmu arī sācis iet autoskolā. Domāju, ka nebraukšu ar mašīnu vēl vairākus gadus, bet apkārtējie pierunāja, ka kamēr laiks, lai nolieku, ja vajadzēs apliecibas, tad būs. Ja es tagad nemeginatu nolikt, tad laikam nekad vairs neliktu. Vispar man jau baigi besi tur iet.
Sincerely,
Bondarek
ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis
Float.
~
Pašlaik man ir tā,
Ka ir filma
Video
Bija brauciens
Uz Jūrmalu
Jā, uz Jūrmalu
Braukāties, ne peldēties
Ar dēli, priecāties
Aizvakar tas bija. Un vakar bija vienkārši laba diena, par kuru es neko nestāstīšu. Un šovakar es satiku Miku, un Emīlu, un Jurģi. Un es papriecājos, un iespējams viņiem laikam tagad jautri iet, jo viņi aizgāja dzert. Neko citu, bet dzert. Un tas ir labi. Omārs Haijāms bija lielisks dzērājs. Un Aristotels ar. Bet tā ir tikai tāda hipotenūza, bet es tai ticu, jo pirmkārt, tāpat kā savā nodabā vizojošs strauts mežā, dzeršana atver sirdis, un otrkārt, hipotenūzas ir kā mūzas - patiesas vai nepatiesas, tās šā vai tā iedvesmo.
Tātad - braukāties
Visu dienu, tur un citur, visādās vietās. Tai pilsētā kur no vienas puses jūra un no otras - upe.
Un kāda noslēpumaina un skaista meitene mums visu laiku sekoja. Mēs viņu nedzinām prom, tieši otrādi, viņas kompānija bija vairāk nekā baudāma. Viņa visu laiku bija klāt un vienreiz pat uztaisīja šovitu, par ko mēs diezgan bijām pārsteigti. Es, kråwler un velano.
Bet pats mistiskākais tajā visā ir tas, ka tikko atnākot mājās un ieejot ē-pastā, no nezināma cilvēka man ir atnākusi vēstule ar vienu vienīgu vārdu tajā. "Float".
Nezinu kāpēc, bet es uzreiz iegāju gūglā, lai atrastu kaut ko vairāk par šo vārdu - izrādās, ka šim vārdam ir liels spēks. Burvji esot izmantojuši šo vārdu lai veiktu labus darbus. Bet lai nu kā, kāpēc tiek tapts šis ieraksts, ir tāpēc, ka es atradu kaut ko, ko man grūti izskaidrot - filmu kā mēs skeitojām Jūrmalā.
Man ir tikai viens minējums - tas ir noslēpumainās meitenes labs darbs, un viņa ir labā burve.
Un man ir liels prieks, ka tādas lietas notiek.
~
Pašlaik man ir tā,
Ka ir filma
Video
Bija brauciens
Uz Jūrmalu
Jā, uz Jūrmalu
Braukāties, ne peldēties
Ar dēli, priecāties
Aizvakar tas bija. Un vakar bija vienkārši laba diena, par kuru es neko nestāstīšu. Un šovakar es satiku Miku, un Emīlu, un Jurģi. Un es papriecājos, un iespējams viņiem laikam tagad jautri iet, jo viņi aizgāja dzert. Neko citu, bet dzert. Un tas ir labi. Omārs Haijāms bija lielisks dzērājs. Un Aristotels ar. Bet tā ir tikai tāda hipotenūza, bet es tai ticu, jo pirmkārt, tāpat kā savā nodabā vizojošs strauts mežā, dzeršana atver sirdis, un otrkārt, hipotenūzas ir kā mūzas - patiesas vai nepatiesas, tās šā vai tā iedvesmo.
Tātad - braukāties
Visu dienu, tur un citur, visādās vietās. Tai pilsētā kur no vienas puses jūra un no otras - upe.
Un kāda noslēpumaina un skaista meitene mums visu laiku sekoja. Mēs viņu nedzinām prom, tieši otrādi, viņas kompānija bija vairāk nekā baudāma. Viņa visu laiku bija klāt un vienreiz pat uztaisīja šovitu, par ko mēs diezgan bijām pārsteigti. Es, kråwler un velano.
Bet pats mistiskākais tajā visā ir tas, ka tikko atnākot mājās un ieejot ē-pastā, no nezināma cilvēka man ir atnākusi vēstule ar vienu vienīgu vārdu tajā. "Float".
Nezinu kāpēc, bet es uzreiz iegāju gūglā, lai atrastu kaut ko vairāk par šo vārdu - izrādās, ka šim vārdam ir liels spēks. Burvji esot izmantojuši šo vārdu lai veiktu labus darbus. Bet lai nu kā, kāpēc tiek tapts šis ieraksts, ir tāpēc, ka es atradu kaut ko, ko man grūti izskaidrot - filmu kā mēs skeitojām Jūrmalā.
Man ir tikai viens minējums - tas ir noslēpumainās meitenes labs darbs, un viņa ir labā burve.
Un man ir liels prieks, ka tādas lietas notiek.
~
svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis
Lielās dienās lielas ziņas!
Ola!
Pirmās lielās ziņas ir tās, ka Viņš, kurš mīl Tevi arī pēc tam, kad tu kļūsti par politiķi, ir augšām cēlies, kas savukārt nozīmē to, ka šajā pasaulē vēl ir vērts dzīvot, ne tikai tāpēc, ka mēs vairāmies domāt par iemesliem, kāpēc nebūtu vērts.
Ar to arī apsveicu!
Savukārt mazāk lielā ziņa, ko vēstīt ir, lūk šis video.
Šī būs manā 11 gadu skeitborda mūžā, jau otrā pilna laika video daļa. Atšķirībā no iepriekšējās (Mosquito video "Asfalta bērni"), šī ir filmēta tikai Latvijas teritorijā, galvenokārt Rīgā, ar ideju parādīt to, ka mums ir kur skeitot, un uzfilmēt solīdu video daļas materiālu neizbraucot no valsts nav nemaz tik neiespējami, kā šķita sešus gadus atpakaļ.
Visu 2 sezonu materiālu filmēja Toms Bika ar VX1000.
Uz doto brīdi ir atlikuši vēl 5 spoti, kuros uzfilmēt, un video būs pabeigts.
Tad nu lai spīd saule un apsargiem labs prāts!
pirmdiena, 2012. gada 2. aprīlis
Simpel session 12 mobilais reportieris.
Nu, ko! Ekstrēmais grautiņš ir noslēdzies, citam pūšot, citam smaidot un visiem atkal jaunu gaidot!
Lūk, bilžu vācelīte ar skaudru ieskatu tajā, kas tika piedzīvots:
Lūk, šādi uz ss12 dodas mazbudžeta skeiters, kurš mīl komfortu.
Kārlis Bogustovs
Kārlis Bogustovs
Pērnavas vidusskolnieces iesildās pirmajai ballītei.
Highschool girls falls a victim for backdoor casting couch with Marcis!
Men at work.
Ruiķstagram.
2nd party at club Ūberblinger.
Šie mazie rakari jau pusstundu gaida, kad Vans beidzot sāks mētāties ar iekārojamām mantām, kā jau katru gadu.
Igneo- Igauņu Neo.
Verners- simpel session ballīšu pionieris.
Pošamies uz Ūberblinger.
Priekā!
LV skeiteru delegācija galīgi nepilnā sastāvā.
Nobeigumā klasisks Egona urbis:
P.s.
To, kā mačos izpildījās latviešu skeiteri skatīt Toma Bikas un Mārča Ruiķa lolojumus:
trešdiena, 2012. gada 28. marts
HHH recenzija- 100 g Žurkas!
Vispirms jau jāteic, ka bija patīkami savdabīgi pavadīt laiku kulturālā sabiedrībā, kur cilvēki sarunājās arī saliktos sakārtotos teikumos, un it nevienu lietvārdu neaizstāj ar vārdu "hujņa", bet tā vietā lieto atbilstošu vārdu latviešu valodā.Visa pasākuma laikā nedzirdēju nevienu "man pohuj", "nahuj'', "zajebal", un cilvēki tāpat lieliski mācēja saprasties arī zem 40 Vol-tiem! Dāmas elegantās kleitās un kurpēs uz papēžiem, kungi šlipsēs un uzvalkos, un Miestapincis tīrās kedās, hūdijā un ar tautudēli garderobē.
Izrādei dodu 8 pinčus- par dekorācijām, par Jāni Skuteli, par saudzību pret cita mēra latvieti (arī tāds, kā es, kurš ļoti pasīvi seko līdzi aktualitātēm politikā un kultūrā, bija lietas kursā par apspēlētajām tēmām, un tika sirsnīgi sasmīdināts), par blondajām Trīnēm un kopējo izrādes auru. Divus pinčus atņemu scenārijam, kas pieļāva haltūru pāris asprātībās un pieļāva skaņdarbus, kur latviešu valoda mijās kopā ar angļu valodu.
Vārdu sakot, ja uzskati, ka tavam garīgās attīstības līmenim nav ne vainas, un Tev piemīt arī ārpus pagalma humora izjūta, bet tomēr apšaubi, ka tāda lieta, kā teātris Tevi spēs pienācīgi izklaidēt, tad šī ir īstā izrāde, ar kuru aplauzt skepsei ragus!
Arī svinībām dodu 8 pinčus:
Par telpu
Par dāmu trio, kuras laipni uzņēma mani savā kompānijā
Par draudzīgo bārmeni un viņa cenām
Par 5 rosolu galdu
Par iespēju atlaist deju placī starp milfenēm un pensionāriem
Par iespēju izložņāt teātra aizkulises
Par viesu attieksmi un uzvedību
Divi pinči nāk nost par viesību mūziku, un aizraujošu aktivitāšu trūkumu.
Trekni liels paldies Puķei Madarai par brīvbiļeti un lielisko iespēju piedzīvot vienu no maniem pēdējā laika aizraujošākajiem otrdienas vakariem!
Rokenrols.
Spiets ap 5 rosolu galdu.
Lūk, arī dāmu trio, par ko nemeloju.
Miers virs zemes..
..un studentiem labs prāts.
Tautu dēlis for laif!
pirmdiena, 2012. gada 26. marts
cry cry cry
Nu tad šis ir veltīts savējiem barsā - Mikum, Krastiņam, Hjūdžam!
you know i miss you much
though my harmonica sounds like an old locomotive
but i hope
you doin' good back there!
yeah!
you know i miss you much
though my harmonica sounds like an old locomotive
but i hope
you doin' good back there!
yeah!
sestdiena, 2012. gada 24. marts
Labais! Vol.2
Yo!
Svētdienas labad iziet ārā otrais muzikālais sveiciens, kurš šoreiz tiek veltīts Ventspilniekiem, Madaram un Edžukam.
Priekā!
Svētdienas labad iziet ārā otrais muzikālais sveiciens, kurš šoreiz tiek veltīts Ventspilniekiem, Madaram un Edžukam.
Priekā!
piektdiena, 2012. gada 23. marts
Labais! Vol. 1
Sveiciens!
Par cik vakar bija tik brīnišķa diena, ka varēja gan priecāties par laikapstākļiem, gan samaksāt īri, gan izlīgt mieru un draudzību, vērst nebūšanu par būšanu, kurā plunčāties vēl nedzirdēti patīkamos vārdos, un vēlīnā vakara stundā iesmelt ar bī ef efiem un sen nesatiktu čomu, kuram nav sveša ģitārspēle, tad man radās ideja, ka vajag izfigurēt muzikālu veltījumu savējiem, kuri šajās dienās mitinās ārpus Latvijas robežām.
Lūk, arī pirmie veltījumi Jurģim Ozolam, kurš šobrīd študierē Dānijā, un Atim Ericam, kurš perās pa Franciju, un nu jau droši vien ir ķēries klāt savam diploma darbam.
Priekā!
P.s.
Izteiktākam baudījumam, ieteicams video skatīties mērenā alkahola reibumā.
Par cik vakar bija tik brīnišķa diena, ka varēja gan priecāties par laikapstākļiem, gan samaksāt īri, gan izlīgt mieru un draudzību, vērst nebūšanu par būšanu, kurā plunčāties vēl nedzirdēti patīkamos vārdos, un vēlīnā vakara stundā iesmelt ar bī ef efiem un sen nesatiktu čomu, kuram nav sveša ģitārspēle, tad man radās ideja, ka vajag izfigurēt muzikālu veltījumu savējiem, kuri šajās dienās mitinās ārpus Latvijas robežām.
Lūk, arī pirmie veltījumi Jurģim Ozolam, kurš šobrīd študierē Dānijā, un Atim Ericam, kurš perās pa Franciju, un nu jau droši vien ir ķēries klāt savam diploma darbam.
Priekā!
P.s.
Izteiktākam baudījumam, ieteicams video skatīties mērenā alkahola reibumā.
Pie ruļļiem:
Ģitāra, balss- Mārtiņš Eihmanis, Nils Butēvics
Bongos- Miestapincis
Grabuļi- Miestapincis, Nils Butēvics
Kamera- Rita Goroveca
otrdiena, 2012. gada 20. marts
bestiārijs
~
for it sun
or moon
or fuenn
for snow is floating
sand calmly sleeping, waiting
silent music whispers
in tongue of elves
isee reavel levehe
shuun-o-daaew
~
tikmēr var spiest šo un tad klaust ko es teikšu.
http://youtu.be/LDrEAy1df1g
~
ir pagājusi ziema, un ziemā bija gan silts, gan auksts. daudz es laika biju ārā - laukos, vidzemē, tur kur ir kalnains. mazāk šoziem sanācis skeitot, bet tas nekas. man ir jāpadalās ar čuņčiņ putniem. tad, kad vēl bija silts un slapjš, tad bija jūra, un kad jau bija aukstāks, bija atkal jūra, jūra ar mazu ruma pudeli rokās. tā bija tikai nejauša tur rokās, jo zvejniekciemā es iegāju mazā lauku bodē pēc riekstiem. tur nebija riekstu, tie ar sāli piekrautie burkās neskaitās, es gribēju normālus, reālus riekstus, mandeles vai kešū, bet lai kā tur būtu, es izgāju no bodes ārā ar rumu. un tas nebija pavisam nejauši, ka es ar vienu kāju iegāzos jūrā. man vajadzēja izspiest visu biksi, man vajadzēja pat novilkt drēbes, jo tā pienākas, kad ir jūrā un kaut kas aizveras, kaut kas atveras galvā. rums mani veldzēja silti vienvārdsakot. es turpināju iet gar krastu un dzirdēju, kā zem ledus krāsaini tecēja ūdens.
esmu atbraucis no laukiem, kur ar draugu cēlu mazu māju. nosākumā ir jāiet uz meżu, tur labi saglabājies jāatrod koks. priede vai egle, jo tie ir labi koki mājas siltumam. tālāk es nestāstu, jo tas ir par ilgu, un galvenais ir tas, ka es katru dienu mazgāju seju ledainā strautā.
pāris reizes esmu bijis vefā, kur jauki bija braukāties ar mazajiem pa to, ko pat par minirampu nevar saukt. bet tas nav tas.
šis nav tikai vārdu stāsts. te ir bildes un filmas. un dażādi laiki. ir bijis piemēram laiks, kad man nebija bārdas. tie vēl ir treesounds laiki. es tad nelegāli strādāju optikas veikalā, jo biju pārāk jauns, un gāju vakarskolā. tas bija vēl pirms es grimu londona un keruaka grāmatās. this is the real shit, un par pārējo ir pupas.
http://youtu.be/dSXOlTZjhaw
staunch ir no matisa youtube kanāla, kur ir vērts redzēt vēl citas labas lietas.
es prasu sev, cik ir pa šo ziemu nodedzinātas sveces un izdzertas tumši sarkanas dziras mājās, lottes kestneras, vashti bunyan un pearls before swine trauslajās melodijās, cik tabakas tika uzvilktas klusi smaidot pie sevis un no balkona raugoties zvaigznēs, cik daudz stundas ir pagājušas, cik ir būts nekurienēs, klusās un svaigās vietās, kur savā nodabā šalc koki, un es saku, ka man gribējās vairāk. ir kaut kas, ko nevar vienkārši izteikt vārdiem.
es uzskatu, ka ir jābūt ārā. gan vienam pie jūras. gan ar draugiem. skeitojot un ejot. ar rumu un bez ruma. ar klusumu un ar smiekliem. ar daudziem vārdiem un tikai pāris.
garafilmas, tā es tās varētu saukt. no tām viena ir par akmeņiem, otra par klajumiem.
http://youtu.be/VHst4neeaeQ
http://youtu.be/e9KAoZ4v24c
par bildēm runājot, tie ir dażi jauki zibšņi no zibšņiem. uz egles galotnes ir ģirts un tas putenis pēkšņi, kad jau viss modās, pārsteidza dienas vidū pirms pāris dienām vidzemes augstienē.
ejiet ārā visās variācijās un piedrāzt visu pārējo.
for it sun
or moon
or fuenn
for snow is floating
sand calmly sleeping, waiting
silent music whispers
in tongue of elves
isee reavel levehe
shuun-o-daaew
~
tikmēr var spiest šo un tad klaust ko es teikšu.
http://youtu.be/LDrEAy1df1g
~
ir pagājusi ziema, un ziemā bija gan silts, gan auksts. daudz es laika biju ārā - laukos, vidzemē, tur kur ir kalnains. mazāk šoziem sanācis skeitot, bet tas nekas. man ir jāpadalās ar čuņčiņ putniem. tad, kad vēl bija silts un slapjš, tad bija jūra, un kad jau bija aukstāks, bija atkal jūra, jūra ar mazu ruma pudeli rokās. tā bija tikai nejauša tur rokās, jo zvejniekciemā es iegāju mazā lauku bodē pēc riekstiem. tur nebija riekstu, tie ar sāli piekrautie burkās neskaitās, es gribēju normālus, reālus riekstus, mandeles vai kešū, bet lai kā tur būtu, es izgāju no bodes ārā ar rumu. un tas nebija pavisam nejauši, ka es ar vienu kāju iegāzos jūrā. man vajadzēja izspiest visu biksi, man vajadzēja pat novilkt drēbes, jo tā pienākas, kad ir jūrā un kaut kas aizveras, kaut kas atveras galvā. rums mani veldzēja silti vienvārdsakot. es turpināju iet gar krastu un dzirdēju, kā zem ledus krāsaini tecēja ūdens.
esmu atbraucis no laukiem, kur ar draugu cēlu mazu māju. nosākumā ir jāiet uz meżu, tur labi saglabājies jāatrod koks. priede vai egle, jo tie ir labi koki mājas siltumam. tālāk es nestāstu, jo tas ir par ilgu, un galvenais ir tas, ka es katru dienu mazgāju seju ledainā strautā.
pāris reizes esmu bijis vefā, kur jauki bija braukāties ar mazajiem pa to, ko pat par minirampu nevar saukt. bet tas nav tas.
šis nav tikai vārdu stāsts. te ir bildes un filmas. un dażādi laiki. ir bijis piemēram laiks, kad man nebija bārdas. tie vēl ir treesounds laiki. es tad nelegāli strādāju optikas veikalā, jo biju pārāk jauns, un gāju vakarskolā. tas bija vēl pirms es grimu londona un keruaka grāmatās. this is the real shit, un par pārējo ir pupas.
http://youtu.be/dSXOlTZjhaw
staunch ir no matisa youtube kanāla, kur ir vērts redzēt vēl citas labas lietas.
es prasu sev, cik ir pa šo ziemu nodedzinātas sveces un izdzertas tumši sarkanas dziras mājās, lottes kestneras, vashti bunyan un pearls before swine trauslajās melodijās, cik tabakas tika uzvilktas klusi smaidot pie sevis un no balkona raugoties zvaigznēs, cik daudz stundas ir pagājušas, cik ir būts nekurienēs, klusās un svaigās vietās, kur savā nodabā šalc koki, un es saku, ka man gribējās vairāk. ir kaut kas, ko nevar vienkārši izteikt vārdiem.
es uzskatu, ka ir jābūt ārā. gan vienam pie jūras. gan ar draugiem. skeitojot un ejot. ar rumu un bez ruma. ar klusumu un ar smiekliem. ar daudziem vārdiem un tikai pāris.
garafilmas, tā es tās varētu saukt. no tām viena ir par akmeņiem, otra par klajumiem.
http://youtu.be/VHst4neeaeQ
http://youtu.be/e9KAoZ4v24c
par bildēm runājot, tie ir dażi jauki zibšņi no zibšņiem. uz egles galotnes ir ģirts un tas putenis pēkšņi, kad jau viss modās, pārsteidza dienas vidū pirms pāris dienām vidzemes augstienē.
ejiet ārā visās variācijās un piedrāzt visu pārējo.
sestdiena, 2012. gada 17. marts
Hap-hep-harāāā!
Kam, kam? Edžukam! Viņam otrdien bija jubileja. Kā jau būsiet šur tur manījuši, Edžukam pagājušo svētdien sanāca zaudēt daunhilam, un maksāt ar 12 šuvēm pakausī. Īstu vīru pieredze! Hepijs saka Edžukam- paldies, ka Tu esi- un novēl veiksmīgu atkopšanos!
Tiem, kurus bikstīj ziņkārība, cik tad īsti traki tas pakausis cieta, lūk uzskates materiāls:
Tiem, kurus bikstīj ziņkārība, cik tad īsti traki tas pakausis cieta, lūk uzskates materiāls:
Savukārt, ceturtdien, 15. martā, tavs mīļākais Latvijas skeitborda fotogrāfs Mārcis Ruiķis kļuva par vēl vienu gadu dzīvespriecīgāks! Hepijs saka arī Mārcim- paldies, ka Tu esi- un vēlē šim gadam kaudzēm veiksmīgu skeitborda misiju!
Jāteic, ka pati diena bija tikpat labvēlīga skeitbordam ielās, cik labvēlīgs bij gars uz to čaļiem, kuri dod sirdi sausiem trotuāriem.
Lūk, šajā sakarā, man ir piedāvājumā viens sižets, houp jūū endžoj it:
otrdiena, 2012. gada 13. marts
pirmdiena, 2012. gada 12. marts
Apsveikums!
Yo, HHH sveic Ati Ericu ar iebraukšanu jaunā kvārterī! Atis nu jau kādu laiku mācās un cīnās ar dēmoniem, vienā no visvairāk izbakstītākajiem pleķiem uz zemes, proti, Francijā. Tad nu lai tiek viņam šovakar lāga dvēseles, kas zina turēt bārus un nezina bakstīt, un rūpējās, lai vienīgais pieļaujamais vakara zudums ir ikdienišķš saprāts.
Sveiks, lai dzīvo!
Un te viena kompozīcija, kurai Atis laikos vecos mīlēja dungot līdzi:
Forever alone sk8er
Tā kā Ādažos dzīvo tikai narkomāni un neviens nezin, kas ir skeitbords, es izdomāju viens pats aiziet uz parciņu, kas atrodas netālu no mana Ādažu poligona posteņa un iet notīrīt sniegu no rampas. Pie durvīm atcerējos, ka aizmirsu lāpstu, bet atpakaļ iet bija slinkums, tāpēc atradu sausu vietiņu, kur var paskeitot pie mājām. Sanāca šitā:
Tā jau vispār forši - putniņi čivina, gandrīz silts. Plānoju izvilkties no laukiem un braukt filmēt telefon-fuutiju kautkur ielās. Tiekās!
Tā jau vispār forši - putniņi čivina, gandrīz silts. Plānoju izvilkties no laukiem un braukt filmēt telefon-fuutiju kautkur ielās. Tiekās!
HHH 15fps Barcelona.
Sveiks, kaimiņ!
Kā jau iepriekš minēju- drīzumā būs šeit būs redzama telefonfilma no Barselonas.
Drīzums ir pienācis, un lūk tā ir- HHH 15fps Barcelona
P.s.
Atvainojos, ka nav uz pusi tik interesanti, cik gaidīji!
P.p.s
Drīzumā šeit būs apsveikums HHH dvēselei- Atim Ericam, kuram šodien ir dzimšanas diena.
Viņam patīk apsveikumi, tā, ka nekautrējies arī Tu, gaišam sveicienam.
piektdiena, 2012. gada 9. marts
Tās tik bij' dieniņas!
Ielidojām vakar ap septiņiem Viļņas lidostā, un vēl joprojām īsti nevarēja saprast vai tās 9 dienas bija skaists sapnis un nu mēs esam piecēlušies no tā, vai tā bija tīrākā realitāte, un nu mēs esam aizmiguši un redzam murgus.
Jūtot temperatūras maiņu no +20 uz -5 un, ņemot vērā faktu, ka pirmā komunikācija ārpus mums, notika ar kādu dzīves nodeldētu lietuvieti, kas lūdzās pēc litiem un cigaretēm, sakot, ka 4 gadus nosēdējis aiz restēm, tikko iznācis ārā, ģimene to pametusi, bet ir 7 gadīga meita, par kuru ir jārūpējās, un viņš mēģinot atrast darbu,bet līdz tam viņš cenšoties KULTURĀLI iet pie cilvēkiem un lūgt, piemetinot, ka varējis jau apzagt, atņemt telefonus, bet tas vairs neesot priekš viņa. Jā, tad ticamāk šķiet, ka nu esam aizmiguši un redzam murgus.
Lai nu kā, pēdējās sapņainās dienas pagāja apmēram šitā:
Sestdien, kā jau rakstīju iepriekš, nodevāmies atslodzei. Ricardo Bonderas izmēģināja, kā ir doties vienpatī pilsētas džungļos ar ideju nokļūt Makbā, un atrast kādu sponsorēto, kurš viņam pa lēto varētu nogrūzt jaunus Thunder trekus. Viņš atgriezās ar telefona nr, kura abonements, kā izrādījās ir 2 bērni, kuri bļaustās spāņu valodā, nevis čalis, kam ir pieeja trekiem. "Sorry, i was so stoned!", bija viņa vārdi, kad sastapām šo nākamajā dienā.
Es savukārt jutos tik pārslogots, ka pavadīt dienu dzīvoklī nemaz vairs nešķita tik nožēlojama ideja, pie kam, tā bija pirmā iespēja nedēļas laikā, kad varu pabūt viens, un skaidri dzirdēt savas domas, un nodefinēt, kas tad īsti notiek.
Vakarpusē, Mačeks, Niks un Vadims (3 ekonomikas studenti, kuri dala dzīvokli ar Kristapu un Jāni) izmeta uzaicinājumu pievienoties viņiem uz balli Shocko klubā pie jūras. Kā ne kā, ir sestdiena, un ko gan vēl atbilstošāku var darīt internacionālais students, ja ne uzvilkt solīdu kreklu ar krāgu, notīrīt kurpes, izsūkt pāris kokteiļus par labu ballītes garam, un doties uz to klubu, kur viņa kursa biedrs viņu dabūja sarakastā, un kur hause mūzikas pavadījumā var iet un censties nomakšķerēt to iekāroto dūdiņu no universitātes. Domas dalījās.
Kristaps uzreiz bija noraidošs, sakot, ka tad ir jāpaceļ rihtīgs pālis, jo dejot viņam nepatīk, un tā, ka ar alkoholu viņš ir diezgan uz "Jūs", tad šis vakara variants viņam nederēs. Savukārt Jančuks aizbildinājās ar to, ka 10. martā būs dzīvokļa ballīte, kur būšot pulks ar latino meitenēm, un varbūt arī viņš tiks pie draudzenes, kura viņam māca spāņu valodu.
Mēs ar Bonderasu bijām divis prātis. Esmu Barselonā ceturto reizi, bet vēl nekad neesmu ballējies ārpus ielas, mini bāriem vai apartamentiem, un šī ir lieliska iespēja to vērst par labu, taču no otras puses, biju jau noskaņojies uz mierīgās nots, alkoballītes starta komplekts ar nav iegādāts, nav zolīda krekla, žēl naudas un vēl tas, ka Kristapu nekādīgi neizdodas pierunāt.
Taču atceroties to, kā Bonderas pēdējos trīs vakarus uzdod jautājumu- "Kad mēs aiziesim uz to skeiteru bāru?", es uzmetu prātīgumu, un nosliecos par labu ballītei. Lai arī nebūs skeiterbārs toties būs dūdiņas, kas ir pat vēl labāk, uzsvēra Bonderas.
Pie kluba ieejas, es sāku nopietnāk uztvert to pucēšanos, jo pie durvīm stāvēja vīrišķis, kurš nopētīja un noteica vai tavas drānas piestāvēs kluba atmosfērai. Par laimi ekonomikas studenti, zināja pielietot savas zināšanas praktiski, un ieekonomēja mūsu ieejas maksu klubā, ierunājot mūs viesu sarakstā. Atlika vien laicīgi novilkt pa nedēļu novazātos kapučonus, un mēs izskatījāmies gandrīz solīdi.
Klubs, kā jau ekonomikas studentiem patīk- tumsnējs apgaismojums, cilvēku gana, pašā centrā spēlē dīdžejs neizsmalcinātu hause mūziku, un visi zem kaut kā dejo, un gaida savu negaidīto piedzīvojumu tieši šovakar piepildāmies. Aiz terases ir , palmas, smiltājs, jūra un čurkainie, kuri no 3m attāluma piedāvā alus bundžu pa 1 eiro, bet no pus metra- hašišu un kokaīnu.
Dūdiņas ir, bet dūša kaut uzsākt ir kaķim zem astes, 3 iemeslu dēļ:
1) Eirozonas šķērsošana vairs nebija iespējama, līdz ko nopirku pirmo un vienīgo redbull-vodka pa 11eiro.
2) Nedrīkstēju pazust no savējiem, pirmā iemesla dēļ.
3) Ir jau tā pat pietiekami interesanti.
Pāris reižu izslīdējām cauri pūlim, šur tur atlaidām pa deju solim, pačilojām uz terases, iesmējām par pāris prikoliem, un es pamodos bez galvassāpēm, atcerēdamies vēl, kā zviedru blondā studentīte, priekš mums meklēja zaķus, bet mēs visas noraidījām, jo neviena nebija iekārojamāka par viņu pašu. Kā izrādījās Emīlijai reiz bija intīmi sakari ar jamaikieti, Niku, kurš visu vakaru aplidoja viņu ar dzērieniem un lutinošiem vārdiem, bet šī, pašas ballītes beigās pasaka viņam, ka viņai ir draugs un ir laiks doties pie viņa uz citu ballīti. "What a biiiyatch, dawg!" bija viņa reakcija uz tādu pavērsienu.
Bet nu štrunts par to visu, kopumā bija labi pavadīts laiks, un var ievilkt vēl vienu ķeksīti ballīšu pieredzē. Vēl spilgti atminējos Nika vārdus no mājupceļa sarunas: " In Jamaica there is basicaly only 3 ways how to get out of poverty:
1) Selling guns
2) Selling drugs
3) Creating music"
Svētdiena Kristapam bija brīva, un beidzot bija iespēja visiem kopā ieskeitot dienas gaismu. Devāmies uz jūras pusi pie ostas, kur ir ļoti plašs laukums ar granīta segumu, strītgepiem un dažnedažādiem koka soliņiem. Filmējot, vēl joprojām varēja just pārslodzes sekas un neko aplausu cienīgu tā arī neizdevās iefilmēt. Toties pašiem bija varen jautri pavadīts laiks, un bija prieks redzēt, kā Kristaps ieskeito.
Otrdiena- pēdējā diena. Bonderas gaužās par to, ka nekas lādzīgs nav iefilmēts, un par to, ka vispār necik nav taisnīgi, ka ir jāatgriežās dzimtenē. Es biju gluži līdzīgās domās. Bet nu, tomēr vēl viena saulaina diena, ko pavadīt, un ir gandrīz visas iespējas panākt no tās produktivitāti skeitfūtijam. Par cik, Bonderas man uzticēja metro kartiņu ballītes vakarā, tā bija nozudusi, un arī pa zaķi braukt vairs nelikās ērti, nolēmām, ka dosimies ar dēļiem gar jūru, līdz Forum spotam, kas ir aptuveni 8km no dzīvokļa. Pa ceļam bija 2 afigennie spoti, no kuriem, protams, aizdzina. Nobāzējāmies pie tās garās dzelzs kants, kas iet slīpi uz augšu, un tad uz leju. Abi izbesījāmies, un sapratām, ka pēdējo pusgadu ir pārāk maz skeitots, bet šo nedēļu atkal pārlieku daudz, lai varētu kvalitatīvi atlaist. Bet nu štrunts arī par to, galu galā, ja ņem vērā veco skeitborda dogmu-Skate for fun- tad viss ir noticis, kā tam jānotiek, nebija frīkautu, vai pārlieka izbesīšanās, lai arī gandarījums izpalika, toties bija ļoti jautrs pats process.
Lidojums atpakaļ gan bija tik skumīgs, ka es domāju par to, ja nu gadīsies aviokatastrofa, es īpaši par to nepārdzīvošu, jo viss pavadītais laiks Barselonā bija tik laimīgs, ka šis galīgi nebūtu visnepiemērotākais laiks no visiem laikiem, kad aiziet bojā.
Par laimi pieceļoties Latvijā, ārā turpināja spīdēt saule un arī ielas beidzot bija ietērpušās sausumā, tā, ka aklimatizēšanās var noritēt bez antidepresantu palīdzības.
Pārākais respekts Kristapam un Jančukam par viesmīlīgo uzņemšanu, un studentiem, par to, ka varonīgi piecieta mūs.
Kristap, brīdini, savus dzīvokļa biedrus, lai tie krāj pacietību, jo jau pēc nedēļas uz 10 dienām jūsu viesistabas dīvānu apsēdīs neviens cits kā Jefka un Mikus.
Happy Harvest for Barcelona, Happy Harvest for life, dawg!
P.s.
Drīzumā šeit būs redzama jauna 15fps filmiņa ar skaudru ieskatu Barselonas ielās.
Paliec vienots!
Jūtot temperatūras maiņu no +20 uz -5 un, ņemot vērā faktu, ka pirmā komunikācija ārpus mums, notika ar kādu dzīves nodeldētu lietuvieti, kas lūdzās pēc litiem un cigaretēm, sakot, ka 4 gadus nosēdējis aiz restēm, tikko iznācis ārā, ģimene to pametusi, bet ir 7 gadīga meita, par kuru ir jārūpējās, un viņš mēģinot atrast darbu,bet līdz tam viņš cenšoties KULTURĀLI iet pie cilvēkiem un lūgt, piemetinot, ka varējis jau apzagt, atņemt telefonus, bet tas vairs neesot priekš viņa. Jā, tad ticamāk šķiet, ka nu esam aizmiguši un redzam murgus.
Lai nu kā, pēdējās sapņainās dienas pagāja apmēram šitā:
Sestdien, kā jau rakstīju iepriekš, nodevāmies atslodzei. Ricardo Bonderas izmēģināja, kā ir doties vienpatī pilsētas džungļos ar ideju nokļūt Makbā, un atrast kādu sponsorēto, kurš viņam pa lēto varētu nogrūzt jaunus Thunder trekus. Viņš atgriezās ar telefona nr, kura abonements, kā izrādījās ir 2 bērni, kuri bļaustās spāņu valodā, nevis čalis, kam ir pieeja trekiem. "Sorry, i was so stoned!", bija viņa vārdi, kad sastapām šo nākamajā dienā.
Es savukārt jutos tik pārslogots, ka pavadīt dienu dzīvoklī nemaz vairs nešķita tik nožēlojama ideja, pie kam, tā bija pirmā iespēja nedēļas laikā, kad varu pabūt viens, un skaidri dzirdēt savas domas, un nodefinēt, kas tad īsti notiek.
Vakarpusē, Mačeks, Niks un Vadims (3 ekonomikas studenti, kuri dala dzīvokli ar Kristapu un Jāni) izmeta uzaicinājumu pievienoties viņiem uz balli Shocko klubā pie jūras. Kā ne kā, ir sestdiena, un ko gan vēl atbilstošāku var darīt internacionālais students, ja ne uzvilkt solīdu kreklu ar krāgu, notīrīt kurpes, izsūkt pāris kokteiļus par labu ballītes garam, un doties uz to klubu, kur viņa kursa biedrs viņu dabūja sarakastā, un kur hause mūzikas pavadījumā var iet un censties nomakšķerēt to iekāroto dūdiņu no universitātes. Domas dalījās.
Kristaps uzreiz bija noraidošs, sakot, ka tad ir jāpaceļ rihtīgs pālis, jo dejot viņam nepatīk, un tā, ka ar alkoholu viņš ir diezgan uz "Jūs", tad šis vakara variants viņam nederēs. Savukārt Jančuks aizbildinājās ar to, ka 10. martā būs dzīvokļa ballīte, kur būšot pulks ar latino meitenēm, un varbūt arī viņš tiks pie draudzenes, kura viņam māca spāņu valodu.
Mēs ar Bonderasu bijām divis prātis. Esmu Barselonā ceturto reizi, bet vēl nekad neesmu ballējies ārpus ielas, mini bāriem vai apartamentiem, un šī ir lieliska iespēja to vērst par labu, taču no otras puses, biju jau noskaņojies uz mierīgās nots, alkoballītes starta komplekts ar nav iegādāts, nav zolīda krekla, žēl naudas un vēl tas, ka Kristapu nekādīgi neizdodas pierunāt.
Taču atceroties to, kā Bonderas pēdējos trīs vakarus uzdod jautājumu- "Kad mēs aiziesim uz to skeiteru bāru?", es uzmetu prātīgumu, un nosliecos par labu ballītei. Lai arī nebūs skeiterbārs toties būs dūdiņas, kas ir pat vēl labāk, uzsvēra Bonderas.
Pie kluba ieejas, es sāku nopietnāk uztvert to pucēšanos, jo pie durvīm stāvēja vīrišķis, kurš nopētīja un noteica vai tavas drānas piestāvēs kluba atmosfērai. Par laimi ekonomikas studenti, zināja pielietot savas zināšanas praktiski, un ieekonomēja mūsu ieejas maksu klubā, ierunājot mūs viesu sarakstā. Atlika vien laicīgi novilkt pa nedēļu novazātos kapučonus, un mēs izskatījāmies gandrīz solīdi.
Klubs, kā jau ekonomikas studentiem patīk- tumsnējs apgaismojums, cilvēku gana, pašā centrā spēlē dīdžejs neizsmalcinātu hause mūziku, un visi zem kaut kā dejo, un gaida savu negaidīto piedzīvojumu tieši šovakar piepildāmies. Aiz terases ir , palmas, smiltājs, jūra un čurkainie, kuri no 3m attāluma piedāvā alus bundžu pa 1 eiro, bet no pus metra- hašišu un kokaīnu.
Dūdiņas ir, bet dūša kaut uzsākt ir kaķim zem astes, 3 iemeslu dēļ:
1) Eirozonas šķērsošana vairs nebija iespējama, līdz ko nopirku pirmo un vienīgo redbull-vodka pa 11eiro.
2) Nedrīkstēju pazust no savējiem, pirmā iemesla dēļ.
3) Ir jau tā pat pietiekami interesanti.
Pāris reižu izslīdējām cauri pūlim, šur tur atlaidām pa deju solim, pačilojām uz terases, iesmējām par pāris prikoliem, un es pamodos bez galvassāpēm, atcerēdamies vēl, kā zviedru blondā studentīte, priekš mums meklēja zaķus, bet mēs visas noraidījām, jo neviena nebija iekārojamāka par viņu pašu. Kā izrādījās Emīlijai reiz bija intīmi sakari ar jamaikieti, Niku, kurš visu vakaru aplidoja viņu ar dzērieniem un lutinošiem vārdiem, bet šī, pašas ballītes beigās pasaka viņam, ka viņai ir draugs un ir laiks doties pie viņa uz citu ballīti. "What a biiiyatch, dawg!" bija viņa reakcija uz tādu pavērsienu.
Bet nu štrunts par to visu, kopumā bija labi pavadīts laiks, un var ievilkt vēl vienu ķeksīti ballīšu pieredzē. Vēl spilgti atminējos Nika vārdus no mājupceļa sarunas: " In Jamaica there is basicaly only 3 ways how to get out of poverty:
1) Selling guns
2) Selling drugs
3) Creating music"
Svētdiena Kristapam bija brīva, un beidzot bija iespēja visiem kopā ieskeitot dienas gaismu. Devāmies uz jūras pusi pie ostas, kur ir ļoti plašs laukums ar granīta segumu, strītgepiem un dažnedažādiem koka soliņiem. Filmējot, vēl joprojām varēja just pārslodzes sekas un neko aplausu cienīgu tā arī neizdevās iefilmēt. Toties pašiem bija varen jautri pavadīts laiks, un bija prieks redzēt, kā Kristaps ieskeito.
Otrdiena- pēdējā diena. Bonderas gaužās par to, ka nekas lādzīgs nav iefilmēts, un par to, ka vispār necik nav taisnīgi, ka ir jāatgriežās dzimtenē. Es biju gluži līdzīgās domās. Bet nu, tomēr vēl viena saulaina diena, ko pavadīt, un ir gandrīz visas iespējas panākt no tās produktivitāti skeitfūtijam. Par cik, Bonderas man uzticēja metro kartiņu ballītes vakarā, tā bija nozudusi, un arī pa zaķi braukt vairs nelikās ērti, nolēmām, ka dosimies ar dēļiem gar jūru, līdz Forum spotam, kas ir aptuveni 8km no dzīvokļa. Pa ceļam bija 2 afigennie spoti, no kuriem, protams, aizdzina. Nobāzējāmies pie tās garās dzelzs kants, kas iet slīpi uz augšu, un tad uz leju. Abi izbesījāmies, un sapratām, ka pēdējo pusgadu ir pārāk maz skeitots, bet šo nedēļu atkal pārlieku daudz, lai varētu kvalitatīvi atlaist. Bet nu štrunts arī par to, galu galā, ja ņem vērā veco skeitborda dogmu-Skate for fun- tad viss ir noticis, kā tam jānotiek, nebija frīkautu, vai pārlieka izbesīšanās, lai arī gandarījums izpalika, toties bija ļoti jautrs pats process.
Lidojums atpakaļ gan bija tik skumīgs, ka es domāju par to, ja nu gadīsies aviokatastrofa, es īpaši par to nepārdzīvošu, jo viss pavadītais laiks Barselonā bija tik laimīgs, ka šis galīgi nebūtu visnepiemērotākais laiks no visiem laikiem, kad aiziet bojā.
Par laimi pieceļoties Latvijā, ārā turpināja spīdēt saule un arī ielas beidzot bija ietērpušās sausumā, tā, ka aklimatizēšanās var noritēt bez antidepresantu palīdzības.
Pārākais respekts Kristapam un Jančukam par viesmīlīgo uzņemšanu, un studentiem, par to, ka varonīgi piecieta mūs.
Kristap, brīdini, savus dzīvokļa biedrus, lai tie krāj pacietību, jo jau pēc nedēļas uz 10 dienām jūsu viesistabas dīvānu apsēdīs neviens cits kā Jefka un Mikus.
Happy Harvest for Barcelona, Happy Harvest for life, dawg!
P.s.
Drīzumā šeit būs redzama jauna 15fps filmiņa ar skaudru ieskatu Barselonas ielās.
Paliec vienots!
A bit of Happy Harvest:
Not only staklproblems that i have.
Bonderas zem zvaigznes.
Aptuveni ar šādu lidaparātu mēs lidojām.
Pirmais vakars dzīvoklī, Jančuks gaida savu kārtu pie džojstika.
Not ashamed of frontin'.
Bonderas atkla izliekas, sūcam sīrupu.
Ekonomikas studenti un Bonderas, kurš izliekas, ka viņu nefotogrāfē.
Tualete japāņu restorānā.
Klubņiks.
Klubņika terase.
Emīlija tumsā.
Bonderas ballītes stadijā.
Es arī.
Skats no ostas uz Montjuic kalnu.
Kristaps.
Brīnumkoks, kura stumbrs ir tukš un pildīts ar ūdeni, nes augļus, kuri iekšpusē satur vati.
Purple drank.
Šādu kompozīciju es pieķēru pēc ballītes rītā, dzīvokļa tualetē.
A zip and a double cup, i get, i get high as fuck!
Patīk palmu ieleja.
Osta saulrietā.
Kristaps darba laikā pie sava skeitšopa.
Šitajās bildēs es domāju par iespējamo katastrofu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)