bestiārijs

~

for it sun
or moon
or fuenn

for snow is floating
sand calmly sleeping, waiting
silent music whispers
in tongue of elves

isee reavel levehe
shuun-o-daaew

~

tikmēr var spiest šo un tad klaust ko es teikšu.

http://youtu.be/LDrEAy1df1g

~

ir pagājusi ziema, un ziemā bija gan silts, gan auksts. daudz es laika biju ārā - laukos, vidzemē, tur kur ir kalnains. mazāk šoziem sanācis skeitot, bet tas nekas. man ir jāpadalās ar čuņčiņ putniem. tad, kad vēl bija silts un slapjš, tad bija jūra, un kad jau bija aukstāks, bija atkal jūra, jūra ar mazu ruma pudeli rokās. tā bija tikai nejauša tur rokās, jo zvejniekciemā es iegāju mazā lauku bodē pēc riekstiem. tur nebija riekstu, tie ar sāli piekrautie burkās neskaitās, es gribēju normālus, reālus riekstus, mandeles vai kešū, bet lai kā tur būtu, es izgāju no bodes ārā ar rumu. un tas nebija pavisam nejauši, ka es ar vienu kāju iegāzos jūrā. man vajadzēja izspiest visu biksi, man vajadzēja pat novilkt drēbes, jo tā pienākas, kad ir jūrā un kaut kas aizveras, kaut kas atveras galvā. rums mani veldzēja silti vienvārdsakot. es turpināju iet gar krastu un dzirdēju, kā zem ledus krāsaini tecēja ūdens.

esmu atbraucis no laukiem, kur ar draugu cēlu mazu māju. nosākumā ir jāiet uz meżu, tur labi saglabājies jāatrod koks. priede vai egle, jo tie ir labi koki mājas siltumam. tālāk es nestāstu, jo tas ir par ilgu, un galvenais ir tas, ka es katru dienu mazgāju seju ledainā strautā.

pāris reizes esmu bijis vefā, kur jauki bija braukāties ar mazajiem pa to, ko pat par minirampu nevar saukt. bet tas nav tas.

šis nav tikai vārdu stāsts. te ir bildes un filmas. un dażādi laiki. ir bijis piemēram laiks, kad man nebija bārdas. tie vēl ir treesounds laiki. es tad nelegāli strādāju optikas veikalā, jo biju pārāk jauns, un gāju vakarskolā. tas bija vēl pirms es grimu londona un keruaka grāmatās. this is the real shit, un par pārējo ir pupas.

http://youtu.be/dSXOlTZjhaw

staunch ir no matisa youtube kanāla, kur ir vērts redzēt vēl citas labas lietas.

es prasu sev, cik ir pa šo ziemu nodedzinātas sveces un izdzertas tumši sarkanas dziras mājās, lottes kestneras, vashti bunyan un pearls before swine trauslajās melodijās, cik tabakas tika uzvilktas klusi smaidot pie sevis un no balkona raugoties zvaigznēs, cik daudz stundas ir pagājušas, cik ir būts nekurienēs, klusās un svaigās vietās, kur savā nodabā šalc koki, un es saku, ka man gribējās vairāk. ir kaut kas, ko nevar vienkārši izteikt vārdiem.

es uzskatu, ka ir jābūt ārā. gan vienam pie jūras. gan ar draugiem. skeitojot un ejot. ar rumu un bez ruma. ar klusumu un ar smiekliem. ar daudziem vārdiem un tikai pāris.
garafilmas, tā es tās varētu saukt. no tām viena ir par akmeņiem, otra par klajumiem.

http://youtu.be/VHst4neeaeQ

http://youtu.be/e9KAoZ4v24c


par bildēm runājot, tie ir dażi jauki zibšņi no zibšņiem. uz egles galotnes ir ģirts un tas putenis pēkšņi, kad jau viss modās, pārsteidza dienas vidū pirms pāris dienām vidzemes augstienē.

ejiet ārā visās variācijās un piedrāzt visu pārējo.