Ir gājis laiks, un ratiņus ar brāli ir nomainījusi rūpe pašam par sevi. Cīņa darba tirgū, cīniņš par respektu rajonā, apjukums eksistenciālo jautājumu priekšā un neapturamas alkas pēc plašākas pieredzes skeitborda dzīvē un vēl jo vairāk ārpus tās. Tas viss, loģiski, agri vai vēlu, vidusmēra latvieti noved līdz Londonai.
Es palūdzu Andžam, lai viņš padalās savā plašākajā pieredzē, un, lūk, ko viņš man sagatavoja:
Trip to England.
Brauciena datums bija 21.septembris plkst. 02.55 no Rīgas autoostas uz Tallinu ar „simple buss’’ pa 2.10Ls pēc tam ar „Ryanair” uz London.
Tur nedēļu atpūtos-iepazinu nedaudz apkārtni un centos aprast ar daudz nepierastām lietām, kā ,piemēram, tas, ka ir daudz cepto un sistie poļi. Nedēļu nodzīvojot Londonā, Barking(ja nemaldos tad 4zona) devos uz Mansfieldu lielajam piķim pakaļ, iepriekš iegriežoties Slamcity skatešopā, kur pacēlu lokālā zīmola desk „palace” pa 40GBP.
Tur ierodoties uzreiz ievācāmies mājā, kura bija sarunāta jau iepriekš ar vienu gans, kurš tur jau 5gadus ir apmeties. Darbs standarta-Factory, bet viss notiek caur visādiem recruitmentiem un tas nebija labi, jo nav patstāvīga darba-katru dienu jauns vai arī vispār nav. Biju Mansfield skate plaza. Plaza atrodās pļavā un ir betona lieta un ļoti slideni , bet skeitot ir nice vienīgi izbesīj tas ka katru dienu no plkst. 9 no rīta jau ir pilns ar sīkajiem kuri braukā tikai un vienīgi ar skuteri jeb skrejriteni. Mansfieldā pavadīju 4. Nedēļas.
Tad sākās bulkas, darba nebija vienu nedēļu un gans sāka topīt par to ka par daudz tiek kurčīts un vaig samaksāt par īri. Pienāk piektdiena, samaksājam par īri pēdējo naudu kas bija paredzēts tam, bet gans visu nodzer un sāk topīt ka jāmaksā vēl, savādāk met ārā. Gans aizgāja uz klubu griezties un es pa to laiku izdemulēju viņa haton, jo nevaig dirst rajoņikam.
Aizpisu atpakaļ uz Londonu pa pēdējo piķi, satiku pie London bridge vienu homelless čehu, kurš parādija spotu ar nosaukumu „mana centre”-bezpajumtnieku centrs. Tur bija jāatrod cilvēku vārdā Radek, kurš palīdzēšot man nokļūt atpakaļ Latvijā. Pārlaidu nakti parkā un par laimi man bija čemodāns kurā bija visa mana dzīve uz to brīdi. No rīta devos uz Mana Centre kur paēdu brokastis un satiku Radek, kurš man pavēstīja labas ziņas: `I'll get you tickets for trip back home, but tickets are only on Saturday`. Fuck! Nodomāju pie sevis, jo ir tikai pirmdiena. Par laimi viens čalis no Īrijas dzirdēja manu stāstu un uzreiz mēģināja iepazīties, jo vēlējas palīdzēt. Izrādijās, ka viņš jau 10. Months ir uz ielas. Tajā pašā dienā palūdzu viņu lai aizved uz south bank, jo ņereaļna gribējās uzskeitot. Aizgājām, pārģērbos savā čemodānā, jo tur visas drēbes bija. Vakarā devāmies cartboardu meklējumos, jo uz plikas zemes nav labi gulēt. Next day atkal south bank, kur man bija Demo apmēram 100. Skolēnu priekšā, jo biju vienīgais braucējs tur un bija ahuena, ka uztaisi vienalga ko un bērni bļauj un aplaudē .....
Nepagāja stunda un mani palūdz fotogrāfu brigāde no Francijas kautko ieskeitot lai varētu pabildēt, uzreiz sarunāju bildes uz mail lai atsūta man . Protams neiztiku bez britu trakās ikdienas, vienu nakti gulējam parkā pie 5stāvu mājām, bet vienam daunim tas nepatika un viņš mums uzbruka ar suni, Ricky (īrs) bišk pa galvu dabūja es par laimi tik pa muguru bišk dabūju(protams neiztika bez naža draudiem, jo cik zinu briti mīl durstīt visus kuri līdzinās kaut cik poļiem).Daudz kureks, gulēšana uz ielas, nedaudz uzskeitot, jo nebija spēka tam.
Tā pagāja nedēļa, kuru pavadīju uz ielas principā neēdis un bez jebkādas iespējas sazināties ar kādu. Pienāca sestdiena un ar nekādu seju devos 2.dienu braucienā Ecolines autiņā uz mājām.
That`s all folks!
pizdata
AtbildētDzēstzajbis,ta tikturpinat!!! life is de life
AtbildētDzēst