~~
Ko gan es varu teikt, ja manā grāmatā lappuses ir tukšas un sašvīkātas, un aplietas ar plankumiem no iepriekšējām dzīvēm.
Un ja viss, ko es cenšos, ir tikai dūkot putniem līdzi. Un ja maigums ir tas pēc kā es tiecos.
Mēs sadosimies rokās, un iesim kopā braukāties. Nakts tumsā. Tikai tu un es.
Zvaigznes spīdēs pār mūsu ēnām. Tikai riteņu dziesmas skanēs, kad mēs trauksimies pustukšajās nakts ielās.
Tā būs mūsu mūzika. Tās būs mūsu kazas.
~~
Lieliski, Jāzep, lieliski!
AtbildētDzēstTādēļ, ka mēs(es) bieži nesaku uzslavas vārdus, ceru, ka tu nedomā, ka mēs nenovērtējam tavu daiļradi. Par šāda rakstura dzejas rindām es klusībā biju sen sapņojis. Šajā ēras posmā tas mums ir vēl jo vairāk vajadzīgs. Tu esi tas, ka aizpilda garīguma spraugu latviešu skeitbordā.
AtbildētDzēst