Visafigenākie jaunumi šonedēļ!

Hola!
Sazvanīju Edžuku ar skapja palīdzību, norunājām kādu pusotru stundu. Ja kādam vispār šajās dienās iet labi, tad tas ir viņš. Big up, Edek!
Lai nebūtu jāatreferē to, ko viņš man pastāstīja, un nesaduļķotu precizitāti, palūdzu, lai viņš pats uzraksta, kā šim iet.
Un, lūk, ko viņš mums ir sagatavojis:

Yo! Apdeits no Edek from USA, San Diego. Skaties kā tev ērtāk, bet vari uzspiest play šitai dziesmai pirms turpini lasīt, lai jautrāk.

  

Nu vot. Iet it kā pavecam it kā nē, jo liekas ka katra diena tomēr no kaut kā atšķiras un iedvesmojos no kaut kā katru dienu. It īpaši tā bija sākumā, kad nupat atbaucu, katra diena bija woow, kaut kas neredzēts un jauns. Tagad jau gandrīz 6 mēnešus nodzīvojis šeit, sāku pierast pie daudz kā, un lēnā garā lietas sāk atkārtoties un iet uz apli, bet man nekas nav pretī iet apli vairākas reizes.
Skeitot šeit tiešam ir cepaks, ir no kā iedvesmoties, gūt ļoti labu pieredzi un piedzīvot daudzas lietas, kuras iepriekš tika redzētas tikai video vai žurnālos. Skeitoju šeit gandrīz katru dienu, pārsvarā ar Sk8mafia čaļiem, bieži skeitojam San Diego skeitparkus, vienmēr jautri, strītā ejam skeitot retāk, jo sanāk daudz braukāt ar mašīnu, kas ir ļoti nogurdinoši un besīgi. Bet lēnā garā arī top video, cenšos filmēt cik sanāk, bet nu bieži ir tā ka pats gribu skeitot un negribas neko filmēt, ta kā daudz kas labs, kas varēja būt uzfilmēts netika uzfilmēts, bet nekas, tā vai tā lēnā garā top labs video materiāls priekš SkateTV (http://www.facebook.com/skateboardingtv)(www.vimeo.com/skatetv) ar Sk8mafia un citiem nažiem no USA, kuri atlaiž ne pa jokam. Video būs redzams kkad, pavasarim nākot, jo labs nāk ar gaidīšanu un nelieli video ik pa laikam prieka pēc tā pat, kurus īsti nekur neizmantosim, kā piemēram video zem šī raksta.
Bet kas vēl tāds, nesen biju Transworld skeitparkā. Tiešam labs, kvalitatīvs parciņš, bija interesanti skeitot, jo īpaši tā pusrampa ar pool coping. Tie ledži un reils uz leju ir baigais čill. Vispār skeitojot tās konstrukcijas, sajūta bija kā VEF skeitparkā(R.I.P), viss prefekts un gluds. Wes Kremes parkā atlaida ņimerena, kā jau vienmēr, viņš tiešām skeito nereāli, redzot dzīvajā var apdirsties, un protams Tyler Surrey arī ir viens no favorītiem, zbis atlaiž, bet tā jau vispār visi viņi no Sk8mafia atlaiž.
Domāju daudzi gan jau ir dzirdējuši par Transworld Skateboarding Awards, sanāca arī pabūt tur. Visvairāk patika jaunā Transworld vidaka prezentācija, kuru veidoja 15 filmētāji, katram savs edits ar visdažādākiem prikoliem. Prieks par to ka Wes Kremer dabūja rookie of the year award, un atceros ka Nyjah Huston dabūja kaut kādus 3 awards, bet nu tas tā... Satikt varēja daudzas zināmas sejas, viena no sejām, kura palika atmiņā ir - Antwuan Dixon.
Tā tad, ja skeitbords ir sirdī un tā ir lieta, kura patīk visvairāk, tad visi, kuriem ir iespēja iesaku, pēc vidusskolas jeb vienalga kad, jo atrāk jo labāk, izmantot iespēju un aizbraukt padzīvot kaut kur citur, kur laika apstākļi labāki un protams skeitbords attīstītāks, kā piemēram Barselona. Un nemīz, ja nepatiks, varēsi vienmēr atbraukt atpakaļ uz Latviju un draugi arī nekur nepazudīs, vienīgā lieta, kas var pazust, ir tā iespēja aizbraukt padzīvot kaut kur citur un satikt jaunus cilvēkus un gūt labu pieredzi.
Saku paldies Sk8mafia par atbalstu un draudzīgo uzņemšanu , visiem ar pozitīvām domām vai vismaz rēcīgām un vislielākais paldies cilvēkam, kurš deva man iespēju būt šeit un piedzīvot šito visu, nezinu kā atdarināšu.
Un priekā LV, lai jums ātrāk pavasaris ar HHH!  

Lūk, tā!

Un te viens Video no backyard miniramp sesijas.

Bilžuki:

Hollywood

 Ditch

 "Ugunsgrēks" ASV versija

 Jamie, Sam, Marius

 Local bar

 Rīts pēc TWS awards

 PalmDesert

 Perus4life

 Sandiego downtown

 Relaksācijas spots

Relaksācijas spots 2

Stabulniekam 25.

Vakar 16. februārī sita tā stunda, kad Jānim Krišānim a.k.a Stabulniekam apritēja ceturdaļa mūža. Žēl, ka neesmu tik situēts, ka varētu uzdāvināt viņam kvarterpaipu šajā zīmīgajā jubilejā. Un, ja Tu vēl joprojām neesi iebraucis, kas viņš tāds ir, tad, bla, atmet smēķēšanu uz divām dienām, un pa ietaupīto divīti nopērc Triecienspēku 14, un paskaties uz tā vāku. Jā, tā ir viena no labākajām bildēm, ko Tu esi redzējis Triecienspēkos, un jā, tas ir viņš, kurš tanī izpildās!
Gadi iet, bet humora izjūta nenoveco. Lūk, ko saņēmu no viņa pāris dienas atpakaļ:

Ja debesis nebūtu augstāk par pautiem un naudas maku bikšu kabatā, šitas totāli varētu kandidēt kā mans elks.
Nezaudēt savu īpašo spēju būt iedvesmojošam un Hepijīgi herbalizētu hārvestu jaunajā ceturksnī Jānim novēl,
Miestapincis.

Lūk, pāris kadri no svinībām:

Lūk, ko Jāņa sencīts uzstāja darīt.

P.s.

Patiesība ir tāda, ka smēķēt cigāru ir dafiga neinteresantāk, kā tas izskatās no malas.

Vikingfjord

~

http://youtu.be/0XvQzUQGC_0

Pirmā doma bija tāda, ka gribētos lai tas ir mans tēvs. Bet otrā bija tāda, ka ir jauki pateikties par to, kas mums ir, un pieņemt to ar cieņu un klusu, nosvērtu, nevienam neko nepierādošu smaidu.

Ar sirdi un dvēseli,
Un ķiplokiem.

~

Modern Talking.

Bija reiz tāds ansamblis ar diviem bakstītājiem, pie kuru meldiņiem tu lēkāji, kad tavs sencīts vēl jūsminājas par jauno kasešu maģi.

Jīīīīīībāāāl!

Un tas nekas, ka tam vispār nav nekāda sakara ar šī posta tematu.
Šī posta saturs ir, lūk šīs divas intervijas:
Intervija 1

Intervija 2

Houp jū endžoj!
P.s.
Šodien silts.

Tas ir dzīve.

Lūk, tā tajā dumpinieka dzīvītē notiek, kad ikdienā iejaucās neikdienišķi notikumi ar dažnedažādiem pārdzīvojumiem; spiediens kāpj, un tā kreisā balss pakāpeniski mudina izšaut ventīlu, līdz attopies sajūtā, ka šis vakars tev būs bez noteikumiem. Nākamais attapšanās brīdis seko pēc vairākām stundām, kad tu izmežģīj potīti, no pārāk lielas aizraušanās deju placī, kas savukārt ne tikai izskatās pēc fanboksa, bet arī ir fanbokss. Tu, protams, varonīgi turies un turpini smērēties vismaz vēl 5 minūtes, tad sāc apjēgt, ka vienīgais, kas tevi šobrīd motivē turpināt atlaist ir sīvie enerģijas kokteiļi, kas netika lāgā kontrolēti. Tu acumirklī saproti, ka tas ir godīgs sods par tavu vieglprātību un tās rosinošajām domām, un nedaudz nodūris galvu tu pusklibaini izplenterē ārā, lai sabāztu sniegu zeķē, cerot, ka tas, ja ne palīdzēs savainojumam, tad vismaz nākamajā dienā mazinās pašpārmetumus sev. Tu nodzēs smēķi un dodies atpakaļ, jo vēl joprojām (bāc, cik tev ir gadu?) tu nezini īsti ko gribi, un, ja arī zini, tad pēdējā laikā baigi šaubies par tā eksistenci. Vai arī tu gribi knakstīt pa bišķim no visa, jo gribēt ko konkrētu šajā nekonkrētībā ir pārāk biedējoša riska uzņemšanās. Un vēl joprojām darbojās kokteiļi, bet nu tie spēlē uz tieksmi pēc mīļuma un pa pilnu programmu. Arī to tu apzinies, tikai tam gan ir daudz sarežģītāk pretoties, jo īpaši pēc tik nelāga atgadījuma, kas vēl pastiprināja tavu spītību izspiest ko sev baudāmu no šī vakara.
Vienīgā drošības siksna ir apziņa, ka tu pats neko netaisies izprovocēt, jo tas tev vienmēr ir beidzies ar atbildības nastu, kuru tu jau savlaicīgi ignorē, līdz atjēdzies, ka tā darot esi atstājis zināmu sāpi otrā, un nopietni sabradājis savu karmu.
Taču līdz ko tu tiec tālāk par garderobi, un pacel acis tavā priekšā stāv garāmgājēju lete, kur arī lej visu to pašu ,ko augšpus bārā. Tev galīgi nevajag, un tieši tāpēc tu tomēr uzstāj. Nu jau tu esi sasniedzis tādu apziņas stāvokli, kur tavas sajūtas vairs nefiltrējās, un neizdalās patiesajās un nepatiesajās, tu esi gatavs blēņoties ar pirmo zaķi, ar ko saskriesies, ja tev patiks kaut niecīgākā ideja par tādu būšanu. Sperdams soli bārā, tu aizver vienu aci, jo tavs ekrāns pēkšņi sācis dubultoties, un tev, kaut kā vēl joprojām ir svarīgi izvairīties no tās blondās dūdiņas, kas zināmu vitamīnu dēļ, jau vakara sākumā berzējās klāt, kā negudra, un ne tev vienam. Tu neizmantoji situāciju, jo pat pālī tā šķita pārlieku nožēlojama rīcība. Tu paspraucies pa labi, pa kreisi, pazondē, un kaut kā nerodās neviena ideja, kas  patiktu, līdz tu pamani meiteni ar ko satikies pagājušajā vasarā, un neizskatās, ka viņai kāds cits kavētu laiku. Viņa ne tikai neiebilst, bet pat izskatās priecīga, ka tu apsēdies blakus. Jūs pa visam īsi aprunājaties, kā iet, un tad pamazām tavi instinkti liek bīdīties viņai tuvāk klāt. Tu satver viņas roku, un viņa tev izstāsta, ka tomēr esi viņu toreiz drusku sapinājis. Mirklī, kad tu nodur galvu apdomai, tevi uzmeklē tavs draugs, kas mudina doties prom, jo taksis jau esot klāt. Tu gribot un negribot atsveicinies, un ar nedaudz izsmērētu grimasi seko draugam uz izeju.
No rīta, tu vēl joprojām esi tikko izšķīries no savas draudzenes, tev sāp potīte, pulsē piere, derdz atmiņa par grūpiju, smeldz vakara nobeiguma saruna un gandrīz visās savās domās tu esi nekvalitatīvs cilvēks.
Bet tu ņem "Nāks diena, ko jau jūt,
                   Un liktenim tu teiksi paldies!" un dzīvo tālāk.

 Monstri

Egonpilation

  

Slimoju